Tokeleuan
Malo Ni, e fakaeiloaki atu
I tēnei pahina:
- Ko ai te kautū tonu kiei nā tautuaga
- E vefea ona fakahoa nā afāinaga na fakafeagai ma koe
- Nā fehoahoani e avanoa
- Puipuiā o aku fakamatalaga
- Lihohi mo nā tino Tokelau na āfaina
Ko ai te kautū tonu kiei nā tautuaga
Ko te Survivor Experiences Service e o mo ki lātou iē na fakahāuā i loto o nā fale a te mālo, lotu, pe ko ni iētahi taukikilaga (fkt, ākoga e hē a te mālo, pe ko te lotu, fakalāpotopotoga e hē a te mālo). E o mo ki lātou na āfaina ma e tatala foki ke maua ai ni fakamatalaga agai ki nā lagona pe ko nā vāega na fakafeagai ma o lātou kaukaiga, ke fakamatea ai nā afāinaga lauaitele o tēnei fakafitauli.
E vefea ona fakahoa nā afāinaga na fakafeagai ma koe
E mafai koe ke fehokotaki mai ke lehitala ki tēnei Tautuaga ma ke fakahoa ai nā vāega na ke kuia agai ki nā fakahauāga i loto o iēnei taukikilaga.
- Telefoni –0800 456 090 (Niu Hila) 8:30am – 4:30pm Ahogafua – Ahofalaile
- Telefoni –0800 456 090 (Auhetalia) 8:30am – 4:30pm Ahogafua – Ahofalaile
- Imeli –contact@survivorexperiences.govt.nz
- Meli pukupuku –8328
Kafai kua fehokotaki mai koe ka fehoahoani atu ki mātou kia te koe ke fakatumu tau lehitala. E fehoahoani atu foki ki mātou ke fakatino ni fehoahoaniga i he taimi pukupuku e patino ki te mātou tautuaga. Ka fakatonu e ki mātou he taimi ma he koga e mafai ai ke fakahoa nā vāega na ke kuia.
E mafai ke fakahoa nā vāega na ke kuia ma he tino e malamalama ki nā tulaga o nā fakahāuāga i loto o na fale a te mālo ma na afainaga mo ki lātou na āfaina ma o lātou kaiga.
Pe fakahoa vefea na afāinaga na kuia e koe, e pule lava koe. E ke mafaia oi filifili ke fakahoa nā vāega iena i ni auala e lahi, e aofia ai te mata ki te mata (face to face), i luga o te vāteatea (virtually), pe kui i ni tuhituhiga.
Kafai koe e fakahoa kui i te mata ki te mata, e mafai ke kaumai ki tēnei fakamoemoe to kaukaiga ma ni iētahi tino ke hapoti atu kia te koe.
Nā fehoahoaniga e avanoa
E malamalama ki mātou ko te fakahoa o iēnei āfainaga, ko koe ma to kaukaiga e ono mafai ke toe fitatā outou mafaufau pe toe puna ake ni ata i to mafafau o nā afāinaga na ke kuia.
Ko to mamalu ma to ola malōlo lelei e i lototonu o a mātou fekuikuiga ma koe ma to kaukaiga.
E ke mafaia oi fakatalohaga mai ki he fehoahoaniga i ho he taimi. Ko te vave o to talanoa mai agai ki o manakoga, ko te lahi foki ia o te mātou taimi ke fakamautinoa ai e ke maua he fehoahoaniga pitohili ona talafeagai mo koe.
Ona ai e hē mafai ke fakaauau i he taimi leva i nā tautuaga a te Survivor Experiences Service, ko nā tautuaga ve ko te ACC pe ko nā tautuaga a te komiunitī e ono mafai pea ke fehoahoani atu.
Puipuiā o aku fakamatalaga
Ko te puipuiga o au fakamatalaga ko te mātou fakamuamua ia. Ki mātou e fofou ke fau he hikomaga e logotonu ai koe ke fakahoa nā vāega na ke kuia. E tāua ke māina koe pe vefea ona tauhi ma fakaaogā au fakamatalaga.
Lihohi mo nā tino Faka Tokelau na āfaina
Kafai e fia ke iloa ni iētahi fakamatalaga agai ki tēnei tautuaga, e mafai ke faitau te mātou Tuhi mo Fakamatalaga. Ko tēnei tuhi e fakamatala auiliili ai nā fekuikuiakiga.
Kafai e manakomia ni fehoahoaniga ki te iloa Tuhi ma Faitau /pe ko te Fehoahoani tau-te-ola malōlo lelei, e mafai ke fakatonu e ki mātou. Ko nā pepa i lalo e fakamatala auiliili ai nā fekuikuiakiga, e aofia ai he pepa mo tau fakatagaga. E mafai ki mātou ke fehoahoani oi fakatumu tau pepa – fakailoa mai ki te mātou kauhaga kafai e manakomia he fehoahoani. Pe mafai koe ke tautali mai kui i te fakaaogā o he puke leo pe he vitio.
- Literacy support information and consent form – TOKELAUAN [DOCX, 74 KB]
- Wellbeing support information and consent form – TOKELAUAN [DOCX, 77 KB]
Kafai e fofou koe ke fakahoa nā vāega na ke kuia kui i te tuhituhia, fakatumu te tuhi i lalo. Fakamolemole fehokotaki mai ma lehitala ma tēnei tautuaga kae ko heki lafoa mai te tuhi.