Tokeleuan

Malo Ni, e fakaeiloaki atu

I tēnei pahina:

  • Ko ai te kautū tonu kiei nā tautuaga
  • E vefea ona fakahoa nā afāinaga na fakafeagai ma koe
  • Nā fehoahoani e avanoa
  • Puipuiā o aku fakamatalaga
  • Lihohi mo nā tino Tokelau na āfaina

Ko ai te kautū tonu kiei nā tautuaga

Ko te Survivor Experiences Service e o mo ki lātou iē na fakahāuā i loto o nā fale a te mālo, lotu, pe ko ni iētahi taukikilaga (fkt, ākoga e hē a te mālo, pe ko te lotu, fakalāpotopotoga e hē a te mālo). E o mo ki lātou na āfaina ma e tatala foki ke maua ai ni fakamatalaga agai ki nā lagona pe ko nā vāega na fakafeagai ma o lātou kaukaiga, ke fakamatea ai nā afāinaga lauaitele o tēnei fakafitauli.

E vefea ona fakahoa nā afāinaga na fakafeagai ma koe

E mafai koe ke fehokotaki mai ke lehitala ki tēnei Tautuaga ma ke fakahoa ai nā vāega na ke kuia agai ki nā fakahauāga i loto o iēnei taukikilaga.

  • Telefoni –0800 456 090 (Niu Hila) 8:30am – 4:30pm Ahogafua – Ahofalaile
  • Telefoni –0800 456 090 (Auhetalia) 8:30am – 4:30pm Ahogafua – Ahofalaile
  • Imeli –contact@survivorexperiences.govt.nz
  • Meli pukupuku –8328

Kafai kua fehokotaki mai koe ka fehoahoani atu ki mātou kia te koe ke fakatumu tau lehitala. E fehoahoani atu foki ki mātou ke fakatino ni fehoahoaniga i he taimi pukupuku e patino ki te mātou tautuaga. Ka fakatonu e ki mātou he taimi ma he koga e mafai ai ke fakahoa nā vāega na ke kuia.

E mafai ke fakahoa nā vāega na ke kuia ma he tino e malamalama ki nā tulaga o nā fakahāuāga i loto o na fale a te mālo ma na afainaga mo ki lātou na āfaina ma o lātou kaiga. 

Pe fakahoa vefea na afāinaga na kuia e koe, e pule lava koe. E ke mafaia oi filifili ke fakahoa nā vāega iena i ni auala e lahi, e aofia ai te mata ki te mata (face to face), i luga o te vāteatea (virtually), pe kui i ni tuhituhiga.

Kafai koe e fakahoa kui i te mata ki te mata, e mafai ke kaumai ki tēnei fakamoemoe to kaukaiga ma ni iētahi tino ke hapoti atu kia te koe. 

Nā fehoahoaniga e avanoa

E malamalama ki mātou ko te fakahoa o iēnei āfainaga, ko koe ma to kaukaiga e ono mafai ke toe fitatā outou mafaufau pe toe puna ake ni ata i to mafafau o nā afāinaga na ke kuia.

Ko to mamalu ma to ola malōlo lelei e i lototonu o a mātou fekuikuiga ma koe ma to kaukaiga.

E ke mafaia oi fakatalohaga mai ki he fehoahoaniga i ho he taimi. Ko te vave o to talanoa mai agai ki o manakoga, ko te lahi foki ia o te mātou taimi ke fakamautinoa ai e ke maua he fehoahoaniga pitohili ona talafeagai mo koe.

Ona ai e hē mafai ke fakaauau i he taimi leva i nā tautuaga a te Survivor Experiences Service, ko nā tautuaga ve ko te ACC pe ko nā tautuaga a te komiunitī e ono mafai pea ke fehoahoani atu.

Puipuiā o aku fakamatalaga

Ko te puipuiga o au fakamatalaga ko te mātou fakamuamua ia. Ki mātou e fofou ke fau he hikomaga e logotonu ai koe ke fakahoa nā vāega na ke kuia. E tāua ke māina koe pe vefea ona tauhi ma fakaaogā au fakamatalaga.

Mo ni iētahi fakamatalaga agai ki te puipuiga o koe, fakamolemole ahiahi atu ki te mātou tuātuhi ite vāteatea

Lihohi mo nā tino Faka Tokelau na āfaina

Kafai e fia ke iloa ni iētahi fakamatalaga agai ki tēnei tautuaga, e mafai ke faitau te mātou Tuhi mo Fakamatalaga. Ko tēnei tuhi e fakamatala auiliili ai nā fekuikuiakiga.

 

Kafai e manakomia ni fehoahoaniga ki te iloa Tuhi ma Faitau /pe ko te Fehoahoani tau-te-ola malōlo lelei, e mafai ke fakatonu e ki mātou. Ko nā pepa i lalo e fakamatala auiliili ai nā fekuikuiakiga, e aofia ai he pepa mo tau fakatagaga. E mafai ki mātou ke fehoahoani oi fakatumu tau pepa – fakailoa mai ki te mātou kauhaga kafai e manakomia he fehoahoani. Pe mafai koe ke tautali mai kui i te fakaaogā o he puke leo pe he vitio.

 

Kafai e fofou koe ke fakahoa nā vāega na ke kuia kui i te tuhituhia, fakatumu te tuhi i lalo. Fakamolemole fehokotaki mai ma lehitala ma tēnei tautuaga kae ko heki lafoa mai te tuhi.